Maskavas un visas Krievzemes Patriarha KIRILA Kristus Piedzimšanas svētku vēstījums

Maskavas un visas Krievzemes Patriarha KIRILA

Kristus Piedzimšanas svētku vēstījums

virsganiem, draudžu ganiem, mūku kārtai

un visiem uzticamajiem Krievzemes Pareizticīgās Baznīcas bērniem

Augstisvētītie virsgani, godātie tēvi, cienījamie inoki un inokiņas, dārgie brāļi un māsas!

Šajā gaismu nesošajā naktī mēs no jauna garīgi pārdzīvojam prieku par mūsu pasaulei dāvāto Pestītāju. No jauna domās redzam Bētlemes alā silītē dusošo Dzīvā Dieva Dēlu. No jauna savās sirdīs dzirdam eņģeļu balsis, kas dziesmās pauž slavu Radītājam un Pestītājam: „Gods Dievam augstībā, miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts” (Lk. 2, 14).

Uzklausot debesu spēku pausto slavas dziesmu, mēs apzināmies, ka Kristus Piedzimšana piepildīta ar pārpasaulīgu nozīmi un tai ir vistiešākā saistība ar ikviena cilvēka likteni. Pat tas, kurš šobrīd vēl neko nezina par Pestītāja varoņdarbu, tagad var iegūt zināšanas par Patiesību, kļūt par Dieva bērnu un mantot mūžīgo dzīvi. Kristus Piedzimšana mums atklāj patiesību par mums pašiem un sniedz iespēju šo patiesību saprast un apgūt.

Atcerēsimies, ka pirmo cilvēku Radītājs radīja pilnīgu, pēc Dieva tēla un līdzības (sk. 1 Moz. 1, 26). Bet Ādams, pārkāpis bausli, izkropļoja Radītāja nodomu par sevi. Šķīrusies no dzīvās saskares ar Dievu, cilvēce arvien vairāk un vairāk grima grēka un lepnuma bezdibenī. Un tad Kungs, mīlot savu radījumu un vēlot viņam pestīšanu, sūta pasaulē Vienpiedzimušo Dēlu, Kurš atjaunoja cilvēciskās dabas veselumu un kļuva par Jauno Ādamu. Kristus mums parādīja dzīves piemēru, atbilstošu Dievišķajam nodomam par cilvēku. Šis piemērs ir drošs orientieris, kurš palīdz mums nenovērsties no ceļa un iegūt vienīgo patieso virzienu, kas ved uz dzīves pilnību gan laicīgajā ikdienas dzīvē, gan mūžībā.

Mēs ejam pa šo pestījošo ceļu, kad atsaucamies uz Dieva aicinājumu. Viens no šādiem mums domātiem aicinājumiem atrodams apustuļa Pāvila vēstījumā: „Jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu!” (1 Kor. 6, 20). Tas nozīmē, ka mēs slavējam Dievu ne tikai ar lūgšanām un dziesmām, bet arī ar labiem darbiem savu tuvinieku, savas tautas un Baznīcas labā.

Šāds darbs kļūst par tīkamu darbu Kristus vārdā, tas reāli maina apkārtējo pasauli un mūs pašus. Ļaudis rod vienotību, nevis strādājot ar piespiešanos un domājot par savu labumu, bet tad, ja viņus virza patiesa vēlme paveikt labu un noderīgu darbu. Tādā veidā mēs kopīgi kalpojam Radītājam, īstenojot dzīvē Viņa gribu. Vārds „liturģija” no grieķu valodas tiek tulkots kā „kopīgs darbs”. Visai mūsu dzīvei jākļūst par Liturģiju, kopēju lūgšanu un kopēju darbu, kas tiek veikts tādēļ, lai īstenotu dzīvē Dieva nodomu par pasauli un par cilvēku un līdz ar to dotu godu un slavu Radītājam. Tas no mums prasa vienotību ar ticības brāļiem un māsām, un pat ar tiem, kuri vēl nav savās sirdīs iepazinuši Kungu, bet, līdzīgi evaņģēlija Austrumu gudrajiem, atrodas ceļā pie Viņa.

To, cik liela nozīme ir spēku apvienošanai bēdu un nelaimju pārvarēšanā, mums parādīja aizvadītā gada ugunsgrēki, sausuma periodi un ūdens plūdi Krievijā un dažās citās vēsturiskās Krievzemes valstīs. Šīs nelaimes mums vēlreiz atgādināja par kristīgo pienākumu palīdzēt tuviniekiem – nešķirojot pārliecības, nacionalitātes, sociālo stāvokli. Karstajos vasaras mēnešos daudz ļaužu dāsni dalījās savos spēkos, laikā un līdzekļos ar tiem, kurus viņi pat nepazina un kurus diez vai kādreiz ieraudzīs. Kā vārdā viņi to darīja? Izjūtot līdzcietību pret tiem, kuriem grūti, kuri cieš trūkumu un kuriem vajadzīga palīdzība.

Sabiedrības solidaritāte, kopīgs darbs kopēju mērķu sasniegšanā nav iespējams bez egoisma pārvarēšanas, bez sevis piespiešanas paveikt ko labu, bez atteikšanās vadīties tikai pēc savām vajadzībām un interesēm. Patiesas „gara vienības” (Ef. 4, 3) pamatā ir mīlestības likums, kuru mums novēlējis Pestītājs. Tautas vienotība nevar izpausties tikai pārbaudījumu brīžos. Tai jākļūst par mūsu nacionālās pašapziņas un dzīves neatņemamu sastāvdaļu.

Baznīcas vienotības spēku skaidri izjutu savu daudzskaitlīgo braucienu laikā pa Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas, Azerbaidžānas eparhijām. Visur es saskāros ar virsganu, klēra, mūku kārtai piederīgo un laicīgo cilvēku gatavību strādāt Pareizticības labā, pilnveidot draudžu, klosteru un eparhiju darbību. Tas rada cerību par sekmīgu baznīcas dzīves attīstību vienotības un sadarbības garā.

No visas sirds sveicu jūs, Augstisvētītie virsgani, godātie klēriķi, klosteru iemītnieki, brāļi un māsas, diženajos un pestījošajos Kristus Piedzimšanas svētkos un Jaunajā gadā. Lūgšanās vēlu jums visiem būt dedzīgiem Dieva gribas pildītājiem, kuri pienes garīgās dāvanas šodien dzimušajam pasaules Pestītājam, lai Viņa vārds tiek slavēts vienmēr, tagad un nemitīgi, un mūžu mūžos.

Āmen.

+KIRILS

MASKAVAS UN VISAS KRIEVZEMES PATRIARHS

Kristus Piedzimšana 2010/2011